Cik alkohola drīkst dzert, lai mazinātu mirstības risku un nebojātu savu veselību?

Par pieļaujamo alkohola daudzumu, lai nebojātu savu veselību ir dzirdēts daudz… Daudzi sabiedrībā zināmi un mazāk zināmi cilvēki bieži vien izsaka savas domas.

Iepriekšējā ziņā jau minējām, ka alkohola pārmērīga lietošana ir sabiedrības problēma, bet kā tad ir ar mums pašiem?

Citi saka 1 glāze dienā nekaitēs veselībai. Drīkst iedzert tikai 1 glāzi nedēļā. Citi iesaka labāk vispār nedzert!

Kā tad ir īstenībā – cik alkohola drīkst dzert, lai neriskētu ar savu veselību?

Pagājušajā gadā ietekmīgā medicīnas žurnāla The Lancet tika apkopoti dati no vairākiem pētījumiem un analizēti dati no 599 912 alkohola lietotājiem.

Šajā pētījumā tika apkopoti dati no 19 valstīm, un tika izmantoti dati arī no prospektīviem pētījumiem.

Kā robežvērtība tika ņemti 100g tīrā alkohola nedēļā.

Zemāk esošajā tabulā ir aplūkoti 2 gadījumi – kopējais mirstības līmenis un sirds-asinsvadu saslimšanu risks.

Tātad aplūkojot grafiku pa kreisi galvenie secinājumi ir:

  • Ja lietotais alkohola daudzums nedēļā ir mazāks par 100g, tad mirstības līmenis nepaausgtinās.
  • Ja nedēļā alkohols tiek lietots vairāk nekā 100g, tad mirstības līmenis palielinās, un šis palielināums ir ievērojams, līdz pat 1,5 reizēm ja tiek lietots ~350g alkohola nedēļā.

Aplūkojot grafiku pa labi galvenie secināumi ir:

  • Dati par sirds-asinsvadu saslimšanām ir savādāki – risks palielinās, ja tiek lietots vairāk nekā 200g alkohola nedēļā. Tā kā pie sirds-asinsvadu saslimšanām pieder vairākas slimības (insults, infarkts, koronārā sirds slimība bez infarkta u.c.), tad šos datus izskatīja detalizētāk nākamajā attēlā.

Tātad, lai gan infarkta risks samazinās pie 100g alkohola nedēļā, insulta risks palielinās jau pie 50g alkohola nedēļā. Protams, abas šīs saslimšanas var izraisīt nāvi un te nu mēs atgriežamies pie pirmajiem diviem grafikiem – galu galā, lai nepalielinātu mirstības risku ir jāmēģina dzert mazāk par 100g tīrā alkohola nedēļā.

Cik ir pieļaujamā alkohola deva nedēļā, jeb cik ir 100 grami alkohola nedēļā?

Tātad, viena alkohola deva satur 10 gramus tīrā alkohola, kas pielīdzināms 30 ml stiprā alkohola, 100 ml vīna vai 330 ml alus. 

1 alkohola deva jeb 10 grami alkohola

Balstoties uz pētījuma datiem, lai nepaausginātu mirstības risku, ir jāizdzer mazā par 300 ml stiprā alkohola, mazāk par 1000 ml vīna un mazāk par 3300 ml alus. 

Ievērosim šo un nepakļausim sevi nevajadzīgam riskam! 

Pilns pētījuma teksts ir atrodams te.

Vai alkohols ir sabiedrības veselības problēma?

Alkohols un sabiedrība

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir teikusi savu vārdu alkohola sakarā

PVO atzīst – alkohols ir problēma un tā ir visas sabiedrības veselības problēma. Pārlieku liela alkohola lietošana bojā cilvēka veselību, šo cilvēku ārstēšana nodara zaudējumus valsts budžetam un rezultātā zaudētāji ir visi – cilvēks, sabiedrība un valsts.

PVO arī atzīst, ka alkohola lietošana ir saistīta arī ar tādu slimību izplatību kā HIV un C hepatīts. Kā zināms, šīs slimības ir ļoti nopietnas un padara sabiedrības veselības faktoru vēl nozīmīgāku.

Katru gadu visā pasaulē 3 miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar alkholo lietošanu, kas kopumā sastāda 5.3% no kopējo nāves gadījumu skaita pasaulē. 

Liela problēma šajos nāves gadījumiem ir jaunā vecuma grupa, kas ir iesaistīta. Alkohola izraisītos nāves gadījumos cilvēki parasti ir no 20-39 gadiem, kas ir ļoti nozīmīga vecuma grupa sabiedrībai. Zaudējot šos cilvēkus tiek zaudēti spēcīgi, darbaspējīgi cilvēki, kas stiprina visas sabiedrības labklājību.

Mūsdienās ar vien vairāk runā par garīgajām, psiholoģiskajām un mentālajām veselības problēmām. Diemžēl arī šeit alkohols ir iesaisīts. Regulāra pārlieku liela alkohola lietošana paaugstina risku domāšanas traucējumiem (demencei) un depresijai. Alkohols kavē smadzeņu darbību un smadzeņu aktivitāte samazinās. Īpaši tas raksturīgs ilgtermiņa lietošanas gadījumā.

Kāds ir rezultāts?

Vājinās spēja ne tikai domāt, reaģēt uz situācijām un attīstīties, bet mainās arī garstāvoklis. Garstāvokļa maiņas veidojas, jo tiek kavēti smadzeņu centri, kas atbild par laimi un labsajūtu. Līdz ar to ja tie tiek kavēti ilgā laiak posmā – tiem kļūst arvien grūtāk aktivēties, un cilvēkam ir sarežģītāk kļūt laimīgam!

Beigās atcerēsimies zelta vārdus, ko teica Franču ķīmiķis Antuāns Lavuazjē:

«Nekas nav bez indes — visas lietas ir indīgas. Tikai mērs ir tas,
kas tās padara nekaitīgas.»